2.19. ps

Mednieku klaigas ap kalnu kraujām,

Brieža skaļie auri klinšainajā gravā,

Kaiju brēcieni pār satrakotu jūru,

Dārdoņa, ar kādu drāžas upe strauja ─

Tāda manu senču zeme.

(Olsina sāga)

2.18. pastāsts

Ziemeļnieki jeb normaņi.

Ziemeļbriežu un zivju pārbagāto Eiropas tālo ziemeļa galu atklāja nākamo ziemeļnieku jeb normaņu, sveju, Svīdra mazmeitas Danas pēcnācēji, kādu vasaru 11. g. tk beigās p. m. ē., nākdami no Madlēnas alas apmetnes, iedami pāri tagadējai Dānijai un tolaik vēl nebijušajam jūras šaurumam uz ziemeļa salu valstību - Skandzu¹⁴² jeb “Skanīgo, dziesmoto salu”, kā sauca tagadējās Zviedrijas dienvidu galu, kas vasarās bija jau brīvs no ledus.

Svīdri ienāca Ziemeļa valstībā pa diviem ceļiem: Danas mazbērni - no Madlēnas alas, no dienvidiem, daugavieši − caur nākamo cāmu zemi gar Barenca, Grenlandes un Norvēģu jūras piekrastēm, kad Skandināvijas lielāko daļu vēl klāja ledāji, Baltijas jūras ieplakā vēl gulēja milzīgs ledus blāķis, kas pamazām kusa, veidojot malu ieplakās pārplūdušas zemes, bet upes izveidojās no iekšzemes ledus kušanas ūdeņiem.

Kuru sadaļu lasīsim ?

1. Sāga par Ziemeļa meitu valstības atklāšanu

2. Fenoskandijas atklāšana arheologu skatījumā

3. Fenoskandijas apgūšana

4. Senkultūras

5. Metālu laikmets

6. Zemkopju dzimtas kopiena

7. Jauni ieceļotāji

8. Tirdzniecība, pārceļojumi, atklājumi

9. Svētvietas un kapsētas

10. Vendelas senkultūra. Karaļi. Militārisms.